Veselas divas dienas staipīju ozolkoka dēļu kalnus un krāvu tos grēdās. Laiku nositu bezjēdzīgi, toties atpūtos no datora. Izpeldējos labā ezerā, sapratu, ka niršanas prasmes nekur nav pazudušas. Turpināšu tās attīstīt.
Vēl dzirdēju stāstu par kaķi budistu. Saimnieces prombūtnē viņš metodiski nesa zeķes, lakatiņus un citus tekstila sīkumus un meta tos izlietnē. Tad atgrieza krānu un ar sajūsmu vēroja, kā lupatiņas lēni un meditatīvi tiek iesūktas kanalizācijā.
Bebrs ir labs
2007-06-11